Uzsaukuma mērķis ir atbalstīt visaptverošu un starpnozaru pieeju, finansējot diskriminācijas, neiecietības, rasisma un ksenofobijas novēršanu, jo īpaši rasu vai etniskās izcelsmes, ādas krāsas, reliģijas, seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ, t.sk. gadījumos, kad tas izpaužas kā vēršanās pret romiem, antisemītisms, vēršanās pret musulmaņiem, LGBTIQ fobija u.tml. Īpaši tiek atbalstīti starpvalstu projekti.

Pieteikumu iesniedzēji: dalībvalstu valsts iestādes visos līmeņos, līdztiesības iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Organizācijai ir jābūt publiskai vai privātai, no ES dalībvalsts vai arī no valsts, kurai noslēgts līgums ar Eiropas Komisiju.

Projektu iesniegšanas termiņš: 2023. gada 20. jūnijs plkst.17:00 pēc Briseles laika
Informācija par vērtēšanas rezultātiem: 2023.gada novembris
Kopējais uzsaukuma budžets: 20 000 000 EUR.
Minimālā pieprasāmā granta summa ir 100 000 EUR.
Parasti saņem 80% priekšfinansējumu.
Finansējums tiek piešķirts pēc vienotās likmes aprēķina (Lump-sums)
Darbības maksimālais ilgums ir 24 mēneši
Projektu vērtē pēc atbilstības (max.40 punkti), kvalitātes (max.40 punkti) un pēc ietekmes (max.20 punkti)
 

Programmā “ASNS” pilsoniskās sabiedrības izaugsmei reģistrējušās 50 organizācijas un uzņēmumi – aicina pievienoties arī citus

Latvijas Pilsoniskās alianses novembrī atklātā programma “ASNS” pilsoniskās sabiedrības izaugsmei ir sasniegusi 50 reģistrētu dalībnieku – virtuālās platformas lietotāju skaitu. Programma izpaužas kā virtuāla satikšanās vieta, kurā nevalstiskās organizācijas (NVO) var meklēt savai darbībai nepieciešamos resursus, kurus piedāvā citas NVO, profesionāļi, iestādes un uzņēmumi, kas vēlas atbalstīt pilsonisko sabiedrību un veicināt savu sociālo atbildību un ilgtspēju. Programmas dalībnieku profili virtuālajā platformā liecina, ka organizācijām trūkstošie resursi ietver ilgtermiņa cilvēkresursus, profesionāļu īstermiņa pakalpojumus, dažādas mantas, tai skaitā datortehniku un mēbeles, lai organizācijas var darboties. Tajā pašā laikā publiskās pārvaldes, biznesa, mediju un akadēmiskajā sektorā ir dažādu jomu eksperti, kuri būtu gatavi sniegt ieguldījumu organizāciju darbībā pakalpojuma veidā, vai dalīties ar materiāliem resursiem, kuri nav vairs nepieciešami, un tiktu izmesti, ja nenodoti lietošanai kādam, kam tas ir nepieciešams – šajā gadījumā kādai organizācijai. Tādēļ programma sniedz vairākus pozitīvus apstākļus – ne tikai veicina organizāciju ilgtspēju, bet arī stiprina uzņēmumu sociālās atbildības politiku, videi draudzīgu resursu izmantošanu, kā arī aprites ekonomiku. Pieteikties dalībai programmā aicinātas pilsoniskās sabiedrības organizācijas – biedrības un nodibinājumi –, kas meklē resursus, un uzņēmumi, profesionāļi, publiskās pārvaldes un izglītības iestādes, kuri būtu gatavi dalīties ar saviem resursiem, sniedzot pro bono pakalpojumus un mantiskus ziedojumus. Reģistrēšanās programmā “ASNS” ir bezmaksas un iesaiste brīvprātīga. Plašāka informācija par programmas ieguvumiem šeit: https://asns.nvo.lv/  

Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta likumam jāaizsargā bēgļi un patvēruma meklētāji

Vairāk kā 150 straptautiskas organizācijas un vairāki desmiti privātpersonas aicinājušas Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nodrošināt, ka ES Mākslīgā intelekta likums aizsargā visu cilvēku tiesības, tostarp cilvēku, kas atrodas kustībā, kā migranti, patvēruma meklētāji un bēgļi.  ES Mākslīgā intelekta likums regulēs augsta riska mākslīgā intelekta izstrādi un izmantošanu, un tā mērķis ir veicināt uzticama mākslīgā intelekta ieviešanu, vienlaikus aizsargājot to cilvēku tiesības, kurus ietekmē tā sistēmas. Tomēr savā sākotnējā priekšlikumā ES mākslīgā intelekta akts pienācīgi nerisina un nenovērš kaitējumu, ko rada mākslīgā intelekta izmantošana migrācijas kontekstā. Plašāk lasiet šeit.  

CIVICUS Monitor ziņojums par protesta tiesību pārkāpumiem pēdējā gada laikā 

No Irānas līdz Itālijai cilvēki ir izgājuši ielās, lai pieprasītu politiskas un sociālas pārmaiņas. Protestētājiem un aktīvistiem jāsaskaras ar dažādiem ierobežojumiem, teikts CIVICUS Monitor , kas seko līdzi, kā tiek ievērotas cilvēku tiesības un pamatbrīvības 197 novērtējumā. valstīs un teritorijās, globālajā 2022. gada globālais protestu tiesību novērtējums liecina, ka protesta tiesību pārkāpumi, uz kuriem attiecas starptautiskās tiesības, notiek vairāk nekā 75% valstu, kurās ir reģistrēti protesti. CIVICUS Monitor dati liecina, ka no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada septembrim miermīlīgas pulcēšanās brīvības ierobežojumi ir bijuši vismaz 100 valstīs. Pētījumā ir dokumentēts biežo pārkāpumu laika grafiks, kas notiek pirms protestiem, to laikā un pēc tiem. Plašāk lasiet šeit.